第 九 章

 

被動動詞 (Passive Conjugation)

-ā 結尾的女性名詞 (Feminine Nouns in -ā)

 

 

 

壹‧被動動詞 (Passive Conjugation)

1.被動動詞的構成

 

 

(被動動詞接尾詞)

(接頭詞 +) 字根 + ya iya (īya) + 動詞語尾 (ti)

<被動動詞語基>

 

2.現在式動詞語尾

 

 

< pa-hā >

sg.

pl.

 

3rd.

pah-īya-ti

(它被斷捨)

pah-īya-nti

(它們被斷捨)

 

2nd.

pah-īya-si

(被斷捨)

pah-īya-tha

(你們被斷捨)

 

1st.

pah-īyā-mi

(被斷捨)

pah-īyā-ma

(我們被斷捨)

 

 

【注】:1. 字根若以母音結尾,常常會失去(或弱化)其末尾母音。

2. 接尾詞 ya y 常被字根的末尾子音同化,而看不出來。

 

3.被動動詞示例

 

 

kar > kariyati 它被做 (it is done) ( = karīyati )

(p)pa-(ñ)ñā > paññāyati 它被了知 (it is understood)

(p)pa-hā > pahīyati 它被斷捨 (it is given up)

dā > dīyati 它被施與 (it is given)

dis > dissati 他被見 (he is seen)

vac > vuccati 它被說 (it is said)

han > haññati 他被殺 (he is killed)

 

4.被動動詞的用法:用於被動句,表被動態。

 

   句型1:虛主詞被動式 (「它被AV=AV)

 

 

 

by-A it is Ved ( It is Ved by A )

Ins. Passive 3sg.

 

 

mayā gāma gacchiyati = 我去村落 (直譯:它被我去到村落, it is

gone to the village by me)

比較參照 F

 

 

(1)    用過去分詞(pp.)表達

 

  mayā gāma gata = 我去到了村落 (it has been gone to the

village by me)

(2) 用主動態(active)表達:

 

aha gāma gacchāmi = 我去村落 (I go to the village)

 

句型2:實主詞被動式 (BAV =ABV)

 

 

 

B by-A is Ved ( B is Ved by A )

Nom. Ins. Passive「人稱、數」隨 B

 

 

khattiyā raññā haññanti = 眾剎帝利被國王所殺 (the warriors are

killed by the king) ( raññā = rājinā, rājena)

比較參照 F

 

(1) 用過去分詞(pp.)表達:

 

khattiyā raññā hatā = 眾剎帝利被國王殺了 (the warriors have

been killed by the king)

 

 

(2) 用主動態(active)表達:

 

rājā khattiye hanati (hanti) = 國王殺害眾剎帝利 (the king kills

the warriors)

 

《附注》「被動動詞」與「過去分詞」的差別:

 

 

 

1.「被動動詞」為正常動詞, 故採「動詞語尾」。「過去分詞」則為

「名詞性動詞」,故採「名詞語尾」。

2. 在時態上,被動動詞可接現在式語尾(Present Ending)或過去式語

(Aorist Ending) 而形成現在式或過去式;過去分詞一般表過去

或現在完成。

3. 在巴利語中,被動句通常以過去分詞表達;反而不常用被動動詞

表示。

 

 

5.被動動詞的其他變化

 

與其他動詞一樣,被動動詞有各種不同時態、語氣、分詞等變化,如:

 

(1) 被動過去式:「被動動詞語基 + 過去式語尾」,如

 

hañña-ti > haññ-isu = 他們被殺 (they were killed)

 

 

(2) 被動現在分詞:「被動動詞語基 + māna -nt(a)」,如

 

dissa-ti > dissa-māna / dissant(a) = 當被見時 (being seen)

hañña-ti > hañña-māna = 當被殺時 (being killed)

 

 

貳‧-ā 結尾的女性名詞 (Feminine Nouns in -ā)

1.語尾變化

 

 

例: kathā = 話、語、論、故事 (talk,story)

 

 

單數 複數

Nom. kath-ā kath-ā /-āyo

Voc. kath-e * kath-ā /-āyo

Acc. kath-a kath-ā /-āyo

Ins. kath-āya kath-āhi /-ābhi

 

2‧女性字的格變化通則 (女性條例)

 

 

(1) 所有女性字之單數(sg.) Ins. = Abl. = Dat. = Gen. = Loc.

 

(2) 所有女性字之「主格、呼格、對格複數」相同 (此為「複數條例」,

適用三性),且均有以下兩種語尾:

 

(a) 字尾長音化,如 -a > -ā, -i > -ī, -u > -ū (此為所有三性母音字

「主格複數」的通則)

 

(b) 字尾「短音化 加 yo,如i, -ī > -iyo; -u, -ū > -uyo ( -ā

持長音 -āyo,為一例外)

 

3.-a 結尾的女性字示例:

 

avijjā 無明 (ignorance)

upāsikā 優婆夷、女在家弟子 (female lay disciple)

tahā 愛、渴愛、欲愛 (desire, thirst)

devatā (deity, divine being, spirit)

paññā 般若、智慧 (understanding, wisdom)

parisā 眾、會眾 (assembly)

mālā 花鬘、花環 (garland)

vācā 話語 (speech)

vijjā 明、智、學問 (science, knowledge)

vedanā 受、覺受 (sensation)

saññā (perception)

sālā 講堂、會堂、屋子 (hall)

v